Katram cilvēkam ir lietas, kas viņu kaitina. Es tiešām nepazīstu nevienu cilvēku, kuram viss patiktu, un nekas nekaitinātu. Nekaitinātu pat suns, kurš rej no diviem naktī līdz sešiem rītā. Nekaitinātu, ka pieceļoties no rīta un ieliekot tējas maisiņu krūzē un pielejot ūdeni, tu tai nejauši pieber nevis cukuru , bet sāli. Šādu cilvēku sastapis es vēl neesmu. Ja kāds tādu pazīst, tad komentāros droši var padalīties. Lai nu kā, arī es neesmu nekāds izņēmums, un ir lietas, kuras man kaitina. Tik ļoti kaitina, ka nākas kost mēlē, un paturēt domas pie sevis, nevis ļaut tām verbāli izpausties. Turpmākajā rakstā padalīšos ar tām trīs lietām, kas man kaitina visvairāk. Ja kāda no tām sakrīt, ar tavām, tad droši vari ierakstīt komentāros, ka esam kviti.
Ziņu portālu komentāri
Nav noslēpums, ka mūsu ziņu portāli ir diezgan nekvalitatīvi, ar visām neprecīzajām informācijām un kļūdām teikumos un vārdos. Nekvalitatīvāki par tiem ir tikai komentāri, kas pievienoti rakstiem. Man tiešām kaitina, ka izlasot kādu ziņu, un gribot palasīt cilvēku viedokļus par to, es atduros pret naida pilniem, gramatiski nepareiziem, stilistiski atbaidošiem un domās tukšiem komentāriem. Dažreiz pat komentāri ir ne pa tēmu. Piemēram, pie ziņas par to, ka mūsu skeletonists Dukurs atkal ir ieguvis pirmo vietu, komentāru sadaļā ir komentāri ar trīsstāvīgiem lamuvārdiem un viens otra apvainošanu. Tas nav normāli. Vienīgā vieta, kur, manuprāt, tiešām ir vērts palasīt komentārus un izteikt viedokli ir Ir.lv portāls, tur komentāri tiešam ir sakarīgi. Ja arī pārējos ziņu portālos ir pa kādam labam komentāram, tas kļūst neredzams starp pārējo nekvalitatīvo komentāru čupu.
Skaļa runāšana pa telefonu
Man nekas nav pret tiem cilvēkiem, kam ir problēmas ar dzirdi, un līdz ar to viņi runā mazdrusciņ skaļāk. To es saprotu. Es nesaprotu, kāpēc braucot trolejbusā man ir jāklausās jaunā meitene, kad viņa runā pa telefonu tā, ka to dzird pus trolejbuss. Es nepārspīlēju. Man tiešām ir bijuši gadījumi, ka braucot sabiedriskajā transportā nākas klausīties cilvēka sarunā pa telefonu, kas izpaužas tā, ka beigās to dzird viņš un vēl kādi 20 cilvēki. Beigu beigās, man kāpjot ārā es zināju, cilvēka vārdu, to kā viņš vakar ir piedzēries, ar kādu meiteni pavadījis nakti, un to, ka viņš tagad dodas pie draudzenes. Vēl traģiskāk ir ar studentu kopmītnēm. Kad kāds izdomā savas attiecības kārtot izmantojot telefona sarunu, un to darot gaitenī. Diemžēl, gaitenis diezgan labi atbalsojās, un sarunas var diezgan labi dzirdēt. Nepārprotiet, es neesmu cilvēks, kuram interesē citu sarunas. Es vienkārši nevaru nedzirdēt, ja sarunas ir skaļākas par manu mūziku, kas skan pāris istabas tālāk, kamēr es gatavoju ēst. Ir tomēr jāsaprot, kas privātā telpa, un kas publiskā. Kaitinoši.
Modinātājs
Mani nekaitina pats modinātājs. Tas ir labs izgudrojums un uzslavas tam/ tai, kurš to izdomāja. Lai kā es ienīstu modinātāju, un ik rītu viņu lamātu, mani viņš nekaitina. Mani kaitina tas, ka es viņu atspiežu un pieceļos teiksim pāris stundas vēlāk nekā vajadzētu, nokavējot visu, ko var nokavēt. Tur jau laikam esmu vainīgs es pats, tāpēc varu teikt, ka mani kaitina, mans dienas grafiks, kurš parasti noslēdzas ar nomodā būšanu līdz trijiem, četriem naktī, sagādājot problēmas no rīta piecelties. Bet es jau no šādām kļūdām nemācos. Dubultkaitinoši.
Un kas Jūs spēj nokaitināt?
Attēls rakstam: te
Vēl esmu atrodams:
He, he…sasmējos. Man arī ar to modinātāja atspiešanu ir problēmas. Tāda dzīve.
Man nereāli kaitina veļas pulveru un mazgājamo līdzekļu reklāmas. Ja ir vēlme redzēt kaut ko nu reāli tizlu, iesaku paskatīties.
o, jā! Izvārties dubļos, un izmazgā tikpat tīru kā nopērkot. Ja bērnībā būtu izvārtījies pa dubļiem, un mammai teicis: klau, tev, jau Ariel!, būtu norāvies pa ausīm.
Piekrītu par tiem ziņu komentāriem. Degradējušies cilvēki, acīmredzot, viņus raksta.
Skolas laikā matemātikas stundā mani sasēdināja ar čalīti, kurš čāpstināja vienmēr, kad kaut ko ēda. Man pat liekas, pat tad, kad arī neko neēda
Vot, tas bija kaitinoši, risināt vienādojumus, ka tev pie auss viens: čap, čap, čap 
Man, piemēram, kaitina tā spiešanās sabiedriskajos transportos. Tā kā tādas reņģes konservu kārbā. Ne elpot, ne pakustēties var.
Un, kad tu tev jāizkāpj ārā, bet troļuks pilns līdz malām, tad ir visiem jāspiežas garām, un jāklausās i krievu lamuvārdos, i pukstēšanā
To skaļo runāšanu es arī esmu ievērojis. Vairāk smieklīgi, nekā kaitinoši, manuprāt!
Man personīgi kaitina, kad vajag steidzami pazvanīt, a tev kredīts beidzies!
Cik zinu, tev arī kaitina LMT mobilais internets. Kāpēc to neiekļāvi šeit?
Teiksim tā, ka tas kaitina mazāk kā minētās trīs lietas
Mani reāli besī tas vietējais kontingents, kas pārvietojas ar 15. trolejbusu.
4dien dēļ diviem manāmi sasmakušiem bomāriem uz trolejbusa grīdas gandrīz atstāju savas pusdienas. Tad kad reāli pie vagonu parka vajadzētu kontroli, kas no troļuka izmestu šādus indivīdus, viņas gluži vienkārši tur nav.
Tur jau tā lieta!
Score. Skaļā privātās dzīves atklāšana transportā kož nervā. Pat ļoti. Šādos brīžos tiešām prātā ienāk teksts: “Someone needs a high-five. With a chair. In the face.”